Fotografēšana nav noziegums

INFORMĀCIJAS iegūšanas (t.sk. fotografēšanas, filmēšanas)
      un FIZISKO PERSONU DATU apstrādes tiesiskais pamats

 
Šeit būs man spriedelējumi par to, ko, manuprāt, un kāpēc drīkst vai nedrīkst fotografēt.
Pagaidām "1-ais melnrakts", tā teikt... uz ātru roku pats būtiskākais.

JA ir kāda informācija vai idejas, ar ko varētu šo rakstu papildināt (vai arī kaut kas lieks vai nepareizs), DROŠI rakstiet komentāros! :)

Būs arī apakšnodaļa ar aizliegumiem (kad vai kaut ko tiešām, ar likumu, liegts fotografēt). Bet citādi...




1) LR Satversmes 100. pants:
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes ... simtajā ... pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. ...

2) Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (10. pants - vārda brīvība):

1. Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neierobežo valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu.

2. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti

Avots: http://www.humanrights.lv/doc/regional/eckkons.htm

3) Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (24 pants):

Žurnālistam ir tiesības:
1) vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota,
2) izplatīt ziņas, izņemot tās, kas nav izplatāmas saskaņā ar šā likuma 7. pantu,

4) Saskaņa ar "Fizisko personu datu aizsardzības likumu" personas datu apstrāde IR ATĻAUTA sekojošos gadījumos:

3. pants 3. daļa:
(3) Šis likums neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic
personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpaus­ti trešajām personām.

Tātad, principā filmēt un fotografēt drīkst VISU un VISUS, ja vien tas nav aizliegts ar LIKUMU. Un ne vienam nekas nav jāpaskaidro (t.i., pēc izvēles). Principā ir tā, ka ja ir tiesības publiskā/sabiedriskā vietā kaut kur atrasties un kaut ko redzēt, tad drīkst arī fotografēt/filmēt". Faktiski ("juridiski") nav atšķirības – vai informāciju iegūst vienkārši paskatoties, pierakstot, uzzīmējot, fotografējot, filmējot...

Žurnālistiem, māksliniekiem un literātiem ir "atlaides", taču joprojām – ievērojot personu tiesības uz privātumu un vārda brīvību, un ja likumā nav noteikts citādi, kā arī jāņem vērā "Nepublicējamā informācija" (7. pants), kas būtībā ir dažādos likumos minēto 'aizliegumu' apkopojums:

5.pants. (1) Šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi.
(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.

6.pants. Ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

(Tas NEnozīmē, ka Tu tā vienkārši vari AIZLIEGT sevi fotografēt/filmēt. Taču Tu vari, piemēram, aizsegt seju vai fotogrāfam uzgriest muguru, tādejādi, aizsargājot savus personas datus (ģīmi).)

7.pants. Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ir datu subjekta piekrišana;
2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

TĀTAD, piemēram, ja policijas darbinieks nevēlas fotografēties, bet mums ļoti-ļoti VAJAG, tad:
1-kārt, 100. pants, ECK 10. pants un likums "Par presi...",
2-kārt, policijas darbība Latvijā ir ATKLĀTA,
3-kārt, FPDAL 3. pants, 5. pants vai 7. pants (sabiedrības intereses un/vai savu tiesisko interešu aizsardzība). Tas par fotografēšanu vai filmēšanu kā tādu (datu iegūšana).

Kas attiecas uz policijas darbinieka personas datu (attēla) izpaušanu 3. personām (publiskošanu), tad – sabiedrības intereses, jeb tiesības iegūt šo informāciju. Šeit gan ir svarīgi dažādi apstākļi, kuros iegūts foto/video kā arī datu apstrādes mērķis. Viena lieta – policists konkrētā mirklī pilda tiešos dienesta pienākumus (nevis "nodarbojas ar privāto dzīvi"), bet cita – kad viņam IR tiesības rēķināties ar savu darbību privātumu (WC u.tml.).

Lai labāk saprastu atšķirību starp amatpersonu un privātpersonu (publisko personu tiesības uz privātumu var tikt būtiski ierobežotas), var ieskatīties "Valsts pārvaldes iekārtas likumā":

10.pants. Valsts pārvaldes principi
(1) Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
(2) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.
(3) Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
(4) Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.
(5) Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Vērtīga lasāmviela:
Pētījums: Personas tiesības uz savu attēlu, 2005 (A. Kovaļevska):
http://www.tiesibsargs.lv/img/content/personas_tiesibas_uz_savu_attelu_2005.pdf


Citas saites (links):

Personas tiesības, tiekot filmētam/fotografētam - http://www.lvportals.lv/print_ekons.php?id=472
JURIDISKI PADOMI FOTOGRĀFAM: http://www.briviba.info/blogs/juridiski-padomi-fotografam/
Drīkst nofilmēt jūsu BĒRNU? http://www.la.lv/drikst-nofilmet-jusu-bernu%E2%80%A9-2/


P.s. Visam, ko šeit uzrakstīju, ir tikai un vienīgi INFORMATĪVS raksturs, un nekādu atbildību ne par ko neuzņemos. Un vispār ne tuvu neesmu pārliecināts, ka man 100% taisnība - ļoti iespējams, ka kaut kur kļūdos, tās ir vienkārši pārdomas.

Kvalificētu palīdzību meklējiet pie juristiem.

2 comments:

  1. APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS PRETKORUPCIJAS KONVENCIJA Latvijā stājas spēkā: 03.02.2006.
    ...
    13.pants

    Sabiedrības līdzdalība

    1. Katrai Dalībvalstij savu līdzekļu robežās un saskaņā ar nacionālo normatīvo aktu pamatprincipiem jāveic atbilstīgi pasākumi, kas veicinātu personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, piemēram, pilsoniskās sabiedrības, nevalstiskās organizācijas un sabiedriskās organizācijas, aktīvu līdzdalību korupcijas novēršanā un cīņā pret to, kā arī lai paaugstinātu sabiedrības zināšanas par korupcijas esamību, izpratni par tās cēloņiem un svarīgumu, un tās radītajiem draudiem. Šī līdzdalība jāveicina ar šādiem pasākumiem:

    (a) nodrošinot atklātību un veicinot sabiedrības ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos;

    (b) nodrošinot efektīvu sabiedrības piekļuvi informācijai;

    (c) veicot sabiedrības informēšanas aktivitātes, kas sekmētu neiecietīgu attieksmi pret korupciju, kā arī veidojot sabiedrības izglītošanas programmas, to skaitā izglītības programmas skolās un universitātēs;

    (d) respektēt, veicināt un aizsargāt brīvību meklēt, saņemt, publicēt un izplatīt informāciju, kas ir saistīta ar korupciju. Šāda brīvība var būt pakļauta noteiktiem ierobežojumiem, taču tikai tādiem, kas ir paredzēti likumā un ir nepieciešami:

    (i) citu tiesību vai cieņas respektēšanai;

    (ii) nacionālās drošības vai sabiedriskās kārtības, vai arī sabiedrības veselības vai morāles aizsardzībai.

    2. Katrai Dalībvalstij jāpieņem atbilstoši līdzekļi, kas nodrošinātu, ka attiecīgās šajā Konvencijā norādītās pretkorupcijas organizācijas, sabiedrībai ir zināmas, un, lai nepieciešamības gadījumā veicinātu piekļuvi šādām organizācijām, lai iesniegtu ziņojumus, to skaitā anonīmus, par jebkuriem gadījumiem, kurus var uzskatīt par noziedzīgiem darījumiem saskaņā ar šo Konvenciju.
    ...

    ReplyDelete
  2. Satversmes tiesas SPRIEDUMS
    1999.gada 6.jūlijā Lietā nr.04 - 02(99)
    ...
    Proti, personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo.
    ...

    Satversmes tiesas likums
    ...
    32.pants. Satversmes tiesas sprieduma spēks
    ...
    (2) Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
    ...

    ReplyDelete